Andris Eglītis

Pavasaris. Vasara. Rudens. Ziema.

Zvēri. Putni. Augi. Akmeņi. Smilts.

Rasa. Lietus. Sniegs. Dienvidus mākonis atlaidies atpūsties labības laukā.

Kāpj migla. Palo upes. Pumpuri briest. Lapkritis brien lietū pievilgušiem soļiem.

Lec Saule. Riet Saule. Mēness kā zaķis pamanās izlekt te še, te tur.

Rubeņa dziesma salnas rītā. Dulls mednis virsājā.

Kaisle. Trekna kā brieža dvaša auru laikā.

Vāverbērna pirksteļi vāvermammas kažokā.

Gaismas zibsnis purva rāvā. Apdullinošs vaivariņu tvans.

Ūdens. Uguns. Zeme. Vējš.

Cilvēks.

"Klakt!" ietinkšķas kameras slēdzis.

Mirklis sastingst.

Stirna satrūkstas. Dzērve apklust. Rasas bumba atraujas no nolīkušā stiebra un triecas lejup. Tak migla turpina kāpt, lietus joprojām plīkšķina pa ezera spoguli, un arī Saule un Mēness turpina griezties savā nebeidzamajā dejā, pilnām riekšām šķiezdami atspulgus visapkārt.

Lejup. Augšup. Slīpāk. Taisnāk.

Rubeņa sekstē. Medņa astē. Bebra acī.

Sietiņiezī. Skaņajā kalnā. Karateru gravā.

Vidzemes jūrmalas alās. Jūrkalnes stāvkrastā. Papes dzintarā.

Gaujā. Abavā. Inesī. Alaukstā. Kalmes lapā, krāces korē.

Un dzērve atkal laižas mistiskā dejā. Ķīvīte tipina pa kūpošiem arumiem. Meža cūkas urkšķis mudina strīpainus sivēnus uz drošu maltīti. Tilbīte iedur knābi pārmiklā sūnākslī. Rumbas sienu pāplēš sudrabota vimba, mūžsena rita dzīts lasis spraucas augstāk un augstāk pret straumi.

Viss ir tāpat. Bet tomēr citādi.

"Klakt!" ietinkšķas kameras slēdzis.

Mirklis sastingst.

Vēl viens raksts. Vēl viens atspulgs. Nav divu vienādu mirkļu. Nav garlaicības. Ja vien tu, cilvēks, gribi un spēj. Skatīties un ieraudzīt.

Mājaslapa: www.andriseglitis.com